Kad un kāpēc Krievija sabruks?

Ekonomikas doktors, profesors, Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja vietnieks (1991-1992 un 2005-2009), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas izpilddirektors (1993-1996), Ukrainas finanšu ministra vietnieks (2009-2010) dalās savos uzskatos par Krievijas Federācijas nākotni). Aleksandrs Savčenko. Ekskluzīvi Free Idel-Urals.

Tam, kurš mācās pēc vajadzības,

Viņam ir sava gudrība (tl. MARIANS JAKUBIEC)

Vēlos citēt ļoti trāpīgu fragmentu no manas grāmatas “Anti-Ukraina”:

“Pirmo reizi vēsturē Ukraina cīnās pret savu vēsturisko ienaidnieku Krieviju, koalīcijā ne tikai ar visām Eiropas valstīm, bet, kas ir vissvarīgākais, arī sadarbībā ar ASV. Ukraina var garantēt, ka uzvarēs Krieviju cīņā par tiesībām pilnībā iekļauties Rietumu civilizācijas orbītā tikai divos apstākļos: pirmais ir NATO I SZA karaspēka izvietošana tās teritorijā, otrais – Krievijas sabrukums. Tātad tas nav tikai teorētisks jautājums, kad un kādos apstākļos ir iespējams Krievijas sabrukums. Ļaujiet man sākt ar priekšnoteikumiem. Pirmais nosacījums ir ģeopolitisks – Rietumu civilizācija viennozīmīgi un nepārprotami identificē Krieviju kā lielo reģionālo Ļaunuma valsti un sāk pret to cīnīties ar visām nemilitārām metodēm – ekonomiskajām (īpaši ar sankciju pastiprināšanu), informatīvajām (galvenokārt ar reālu informāciju par valdošās elites bagātību un morāli), juridiskajām – ar starptautisko tiesu palīdzību panākt, lai Krievija būtu finansiāli atbildīga par visām tās nelikumīgajām darbībām: Krimas un Donbasa daļas aneksiju, atbalstu teroristiem, notriekto lidmašīnu utt.

Otrais nosacījums ir ilgtermiņā saglabāt zemas naftas un gāzes cenas. Kā to var izdarīt? Šeit ir daži acīmredzami ieteikumi: bloķēt projektus, kas veicina Krievijas monopolstāvokli Eiropas gāzes tirgū, palielināt kvotas un tarifus alternatīviem enerģijas avotiem ES, nodokļu atvieglojumi elektrisko automobiļu ražotājiem un patērētājiem.

Trešais nosacījums ir bijušās PSRS valstu panākumi, kuras beidzot pievienojās Rietumu civilizācijai. Šo valstu panākumi ir spēcīgs trieciens Krievijas sociālekonomiskajai sistēmai, kas pie savām robežām pieļauj tikai haosu, nevis kārtību un attīstību. Taču šādi panākumi nav iespējami bez ievērojamas militārās, ekspertu un finansiālās palīdzības no ASV un Eiropas Savienības. Es aicinu Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienību sniegt finansiālu palīdzību šīm valstīm tādā apjomā un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredz to redzamo dalību ES un NATO. Tā ir neliela samaksa par Krievijas haosa ekspansijas apturēšanu Eiropā un ASV. Turklāt šāda politika rada jaunus tirgus ES un ievērojami stiprina NATO. Taču galvenais nosacījums Krievijas sabrukumam var būt tikai spēcīga iekšējā griba iznīcināt valsti. Lai ir skaidrs – tā nevar būt Krievijas opozīcijas griba, kuras šobrīd nav – ir tikai Kremļa projekti vai talantīgi disidenti, tāpēc viņi ir pat noderīgi sistēmai. Tā nevar būt kādas vienas elites grupas, kas ir Putinam tuvu talantīgu ekonomistu, baņķieru un finansistu grupa, griba. Tā nevar būt cietušās krievu tautas griba, pat ja tā badā nomirst (vai kļūst skaidra, kas nav iedomājams).

Šāda griba (pirms Krievijas sabrukuma) pastāv dažās republikās un var rasties dažos Krievijas reģionos. Ir nepieciešams sociālekonomisks stimuls, lai īstenotu šo gribu pirms Krievijas sabrukuma. Šāds stimuls varētu būt ilgtermiņa (viens vai divi gadi) pārtikas trūkums attiecīgajās republikās vai reģionos, īstermiņa (divi līdz trīs mēneši) degvīna trūkums Maskavā vai Sanktpēterburgā, Putina lēmums mainīt varu Baltkrievijā vai Kazahstānā, jauns Putina karš Krievijas pierobežā un citi. Krievija sabruks, kad tās IKP samazināsies līdz kritiskajam līmenim – mazāk nekā 1 % no pasaules IKP. Tad pietrūks pārtikas, degvīna un Krievijas “drošības spēku” – valdības.”

Diemžēl piecus gadus pēc “Anti-Ukrainas” iznākšanas ukraiņi klausījās galvenokārt no Krievijas izsūtītos kazakus, “krievu pasaules” atbalstītājus vai politiķu sadursmes – kurš ir muļķis un kurš vairāk nozaga.

Tātad Ukraina sadalīja Padomju Savienību pirms 30 gadiem! Pirms PSRS sabrukuma sabruka PSRS un Krievijas ekonomika, kuras IKP samazinājās līdz mazāk nekā 1% no pasaules IKP. Putina laikā Krievijas labākie laiki pieauga līdz 2%. Pēc tam, kad Krievija 2014. gadā sagrāba Krimu un uz laiku okupētās teritorijas (Donbasu) un noteica sankcijas, Krievijas IKP bija mazāks par 1,6 % no pasaules IKP. Tagad, kad rublis ir nokrities līdz 150 rubļiem par dolāru, Krievijas IKP jau ir mazāks par 1 % no pasaules IKP, bet Krievija joprojām pastāv.

Fakts ir tāds, ka fiziski IKP vēl nav samazinājies divas reizes. Tikai akciju un valūtas tirgi šobrīd ir samazinājušies.